Kā saprasties ar artilēristiem?
andrusha13
14 Jul 2012
Tā kā pašam vieni no iecienītākajiem tankiem ir tieši no artilērijas klases, tad sāku meklēt kādu papildu informāciju par attiecīgo tēmu... latviešu valodā neizdevās atrast (varbūt līkas rokas?), tāpēc uzgāju kādu visai interesantu materiālu angļu valodā un sadomāju uz ātru roku iztulkot - ja nu gadījumā vēl kādam jaunam brašulim noder. Artilērijas efektivitāte lielā mērā ir atkarīga arī no pārējās komandas domāšanas un spriešanas spējas (kā tur bija ar tiem 10% domājošo spēlētāju?) un sadarbības ar citiem biedriem (skautošana + paša aizsardzība), tad ne vienmēr neveiksmes kaujas laukā ir jānoveļ tikai uz nabaga artilērista pleciem. Tāpat ir jāņem vērā arī zināms veiksmes jeb random faktors - ir kaujas, kur artilērija pretiniekus var nolasīt rindā pēc kārtas, un ir kaujas, kur pat pieredzējušākajam spēlētājam visi šāvieni var būt pa tukšo.
Tālāk būs uzskaitītas populārākās artilērijas problēmas un to iespējamie risinājumi.
Kāpēc mūsu artilērija nešāva?
Tam var būt vairāki iemesli:
Visticamākais, ka jūs neatklājāt nevienu no iespējamajiem mērķiem vai arī visi potenciālie mērķi atradās aizsegā (vai - zema līmeņa artilērijas gadījumā - ārpus sasniedzamības).
Kā vēl vienu iespējamu iemeslu var minēt kāda skauta atrašanos tuvumā, tādējādi liekot artilērijai steigšus tīt makšķeres vai gatavoties pašaizsardzībai (cik nu tas vispār ir iespējams). Skumji, bet fakts - lielākajā daļā nejaušu kauju nav iespējams paļauties uz komandas palīdzību, lai tiktu galā ar uzbrūkošajiem skautiem (kādā kaujā autoram ir nācies nogalināt pat 3 skautus ar savu M41, jo neviens nestāvēja aizsardzībā). Pēc skautu uzbrukuma artilērists vēl nebūt nevar notraukt sviedrus un atviegloti nopūsties - ir atkal jāatrod piemērota apmešanās vieta, kas gan var beigties arī ar precīzu zalvi no ienaidnieka artilērijas... bet pat ja pretiniekas nav viņu pamanījis - ir vēlams pārvietoties.
Tālāk - varbūt citur kaujas laukā atrodas daudz nozīmīgāki un stratēģiski svarīgāki mērķi. Cilvēks jau ir ļoti patmīlīga būtne un daudziem spēlētājiem šķiet, ka viņu atrastais un apšaudītais mērķis ir vissvarīgākais (visai iespējams, ka tā pat ir taisnība), bet artilēristam tomēr var būt pretējs viedoklis. Artilēristiem ļoti nepatīk mainīt mērķus, ja viņi uz kādu ir jau paspējuši notēmēt - tādējādi riskējot zaudēt abus, ja otrs mērķis pagūs laicīgi mainīt savu atrašanās vietu.
Gandrīz visos atlikušajos gadījumos artilērists varbūt tieši pašlaik jau tēmē uz jūsu mērķi, bet vēl nešauj. Augsta līmeņa artilērijai ir nepieciešams visai iespaidīgs laika posms, lai pagrieztos un precīzi notēmētu no liela attāluma - aptuveni 5 sekundes, lai pagrieztos, vēl 6 sekundes tēmēšanai un dažas sekundes, kuru laikā spēles serverim ir jāmēģina saprast - ko tad no viņa īsti grib, un visbeidzot - 2 līdz 3 sekundes, kuru laikā izšautā zalve sasniegs mērķi. Kopā tās ir aptuveni 15 sekundes, kas var likties kā mūžība, ja priekšā atrodas lielais ļaunais tanks, kas visiem spēkiem cenšas jūs noslaucīt no zemes virsas.
Īsumā: atklājiet ienaidnieku mērķus, dodiet artilērijai laiku notēmēt un centieties izvilināt pretinieka tankus no slēpņiem - ja esat drošs par artilērista atbalstu (varbūt piesolīta alus kaste līdzēs?).
Kāpēc mūsu artilērija nenodarīja nekādus bojājumus?
Ikviens, kurš ir spēlējis jau kādu laiku, noteikti ir kaut reizi kritis kaujā (vai cietis vairāk kā 1000 dzīvības punktu zaudējumus) no viena paša artilērista šāviena, turpretī citā kaujā ir pārdzīvojis pat vairāku minūšu ilgu nemitīgu apšaudi ar visai minimāliem bojājumiem. Tātad - daļa spēlētāju ir ļoti prasmīgi artilēristi un vai ik pēc pusminūtes novāc kādu, bet pārējie ir galīgie nūbi, kas nemāk trāpīt pat kūts sienā, pareizi? Nepareizi. Artilērija, it īpaši augstākajos līmeņos ir ļoti ļoti neprecīza (ar retiem izņēmumiem, kad tā ir tikai ļoti neprecīza) un uzņemas tādus mērķus, kur citi tanki netiek klāt. Pat perfekta notēmēšana uz klajā laukā mierīgi stāvošu tanku ne vienmēr vainagosies ar ideāliem rezultātiem - daži šāvieni nodarīs nopietnus bojājumus vairāku simtu punktu apmērām, citi trāpīs pa biezajām bruņām un tādējādi radītie bojājumi būs visai mazi, vēl citi pa ceļam apmaldīsies, izkaisīsies un tikai pakutinās pretinieku, savukārt vēl daži var vienkārši atlēkt atpakaļ. Un tad tam visam vidu ir tas ilgi gaidītais un ar komandas ovācijām uzņemtais nejaušais trāpījums pa vājo vietu, kas izraisa masīvus bojājumus. šādu trāpījumu dēļ ikviens baidās un ienīst artilēristus, tomēr ir jāatceras - tas var notikt arī tikai vienā no simts veiktajiem šāvieniem, un nav droši paredzama tā iespējamība (ar dažiem izņēmumiem, piemēram - pretinieka tanks pagriež vājāko pusi artilērijas virzienā). Trāpīt pa kustīgu mērķi vai tādu, kas atrodas aizsegā, ir pat vēl grūtāk (dažkārt ir gluži vienkāŗis neiespējami). Lielākā daļa spēlētāju vispār ignorēs šādus mērķus, kamēr vien neiestāsies labvēlīgāka situācija, bet tie, kuri tomēr mēģinās - lielākā daļa netrāpīs vismaz pusē gadījumu. To varētu paveikt vienīgi ar liela izmēra lādiņiem (200mm+, it īpaši ar zelta munīciju), pretējā gadījumā tā būs tikai resursu izšķiešana
Īsumā: negaidiet, ka katrs veiktais šāviens būs bam un gatavs - centieties izvilināt pretiniekus no slēpņiem, lai artilērija tos var vieglāk sasniegt (un artilēristam nav pie sevis jābubina mātes valodā par jūsu domāšanas līmeni).
Kāpēc mūsu artilērija nevienu nenogalināja?
Ja vien tas nenotika tāpēc, ka vispār nebija mērķu vai arī pietrūka veiksmes liktenīgajam šāvienam (skatīt augstāk) - varbūt pilnīga iznīcināšana nebūtu bijusi pati labākā doma. šaušana uz mērķi, kam ir vairs tikai daži dzīvības punkti, ir pamatīga munīcijas izšķērdēšana, ja turpat tuvumā ir kāds cits, kas to tāpat paveiks. Citiem vārdiem sakot - artilērista raidītā zalve pēc dažām gaisā pavadītām sekundēm var trāpīt vairs tikai vrakā (vai arī jūs būsiet iztērējis savu laiku, tēmējot uz kādu, kas tiek nošauts pašā degungalā). Dažreiz viena pretienieka iznīcināšana var būt gana svarīga, lai riskētu zaudēt zalvi, izsaukt uzbrukumu uz sevi un zaudēt iespēju trāpīt citiem mērķiem pārlādēšanas laikā, bet lielākā daļa gadījumu nav tādu.
Īsumā: lielākā daļa artilērista trāpījumi ir nodarīti nejaušības pēc, tāpēc nav iemesla satraukties - tā ir parasta parādība (artilērista trīcošās rokas?).
Kāpēc mūsu artilērija ir jau kritusi?
Varbūt tāpēc, ka tika atklāta un / vai iznīcināta? Pat, ja artilēriju nelikvidēja kāds skauts un bija iespēja aizlaisties tālu prom, tomēr artilēristiem ir nepieciešams pārvākties labu gabalu tālāk, pirms kāds cits skauts nav viņu atradis. Pret masīvu apšaudi var palīdzēt vietas maiņa ik pēc šāviena, tomēr tas ne vienmēr līdzēs - pretinieks var nejauši piemirst jūsu iepriekšējās pozcīijas un trāpīt jaunajās, it īpaši - ja tēmēšana netiek veikta ļoti rūpīgi. Lai kurš arī šāda veida cīņā uzvarētu, tas neko daudz neizteiks par kāda spējām kā par veiksmes uzsmaidīšanu (vairāk kā citās situācijās). Der atcerēties, ka tuvcīņā nodarbināti artilēristi nenodarīs pretiniekam nozīmīgus bojājumus un nekādā veidā nespēs palīdzēt komandai. Artilērija, kas spēj raidīt dažus labi notēmētus šāviņus un tiek novākta kaujas pirmo piecu minūšu laikā, ir daudz vērtīgāka kā tāda, kas visu kaujas laiku pavada, skatoties un meklējot iespējamos mēŗkus.
Īsumā: turiet tak tos sasodītos ienaidnieka skautus pa gabalu no savas bāzes (ja nē - artilērists ar jums vairs kārtis negribēs spēlēt)!
Artilērija tikko iezīmēja tanku man priekšā - ko tas nozīmē?
Tas ir atkarīgs no situācijas - visticamākais, ka artilērists pašlaik tēmē un tuvāko 10 sekunžu laikā veiks šāvienu. Turpiniet stāvēt aizsegā un ļaujiet viņam darīt savu darbu, kā arī atklājiet no jauna mērķi, ja tas pazūd, un TURIETIES PA GABALU no viņa. Vairākās kaujās ir nācies redzēt ģeniālus lēmumus nostāties priekšā mērķim, uz kuru tikko ir notēmēts, lai pats ciestu no lidojošās artilērijas zalves.
Dažkārt tas var nozīmēt arī kaut ko līdzīgu saucienam "izviliniet tak vienreiz viņu laukā no aizsega, lai varu apstrādāt!" vai "palīdziet man tikt galā ar to sasodīto skautu!" - ašs skatiens mini kartē parādīs, vai tas ir kāds no minētajiem gadījumiem.
Īsumā: tuvākajā laikā uz to tiks šauts - paturiet to redzamu, bet pats netuvojieties (ja vien nevēlaties priekšlaicīgi doties uz labākiem kaujas laukiem), tāpat arī varat izpelnīties pateicību (kuram gan mūsdienās nepatīk "pateicības"?) no artilērista par mērķa izvilināšan no slēpņa.
Kuram un kā vajadzētu aizsargāt artilēriju?
Ja palūkosieties ienaidnieka komandas virzienā un redzēsiet, ka labās aizsardzības un koordinētības dēļ nevarat ievainot lielāko daļu no tiem - varbūt tas ir arī jūsu pienākumos. Zema līmeņa vidējie tanki pret skautiem, zema līmeņa smagie tanki pret vidējiem tankiem (bet joprojām šaujot uz jebko, kas cenšas ielauzties) Tāpat arī nestāviet tieši priekšā artilērijai - parasti artilēristi visu vēro no putna lidojuma skatu punkta un var jūs nemaz nepamanīt. Noparkošanās tieši pretī 155mm ierocim nav gluži prātīga doma... tas var arī traucēt artilērijai pārvietoties, kā arī jums paredzētais ienaidnieka lādiņš trāpīt nabaga artilēristam. Tā vietā centieties nostāties vismaz 300m tālāk, lai jums būtu pietiekami daudz laika ieraudzīt un izšaut (vai vismaz izvilināt no slēpņa) skautus, pirms tie ierauga artilēriju.
Īsumā: zema līmeņa smagie un vidējie, vismaz trīs minikartes kvadrantu attālumā no artilērijas .
Kāpēc man vajadzētu palīdzēt artilērijai nejaušajās kaujās?
Tāpēc, ka tā ir iespēja saņemt pusi no pieredzes punktiem un kredītiem, pat īpaši nepiepūloties. Jo ilgāk izdzīvosiet un vairāk pretiniekus atklāsiet, jo vairāk pieredzes punktus un kredītus saņemsiet par veikto garu skrējienu. Galu galā - zaudējumu radīšana pretiniekam, pašam paliekot sveikam un veselam, ir tas, kas ir vissvarīgākais uzvarai.
Īsumā: jo tas atmaksāsies (atcerieties par kārtīm, alu un pateicībām... un varbūt artilērista draudzenei ir smuka māsa, ar kuru jūs iepazīstināt).
Lielākā daļa ir manis paša ātrumā veiktais tulkojums ar dažiem maznozīmīgiem labojumiem un papildinājumiem. Oriģinālraksts ir atrodams šeit.
Edited by andrusha13, 15 July 2012 - 01:40 PM.
Tālāk būs uzskaitītas populārākās artilērijas problēmas un to iespējamie risinājumi.
Kāpēc mūsu artilērija nešāva?
Tam var būt vairāki iemesli:
Visticamākais, ka jūs neatklājāt nevienu no iespējamajiem mērķiem vai arī visi potenciālie mērķi atradās aizsegā (vai - zema līmeņa artilērijas gadījumā - ārpus sasniedzamības).
Kā vēl vienu iespējamu iemeslu var minēt kāda skauta atrašanos tuvumā, tādējādi liekot artilērijai steigšus tīt makšķeres vai gatavoties pašaizsardzībai (cik nu tas vispār ir iespējams). Skumji, bet fakts - lielākajā daļā nejaušu kauju nav iespējams paļauties uz komandas palīdzību, lai tiktu galā ar uzbrūkošajiem skautiem (kādā kaujā autoram ir nācies nogalināt pat 3 skautus ar savu M41, jo neviens nestāvēja aizsardzībā). Pēc skautu uzbrukuma artilērists vēl nebūt nevar notraukt sviedrus un atviegloti nopūsties - ir atkal jāatrod piemērota apmešanās vieta, kas gan var beigties arī ar precīzu zalvi no ienaidnieka artilērijas... bet pat ja pretiniekas nav viņu pamanījis - ir vēlams pārvietoties.
Tālāk - varbūt citur kaujas laukā atrodas daudz nozīmīgāki un stratēģiski svarīgāki mērķi. Cilvēks jau ir ļoti patmīlīga būtne un daudziem spēlētājiem šķiet, ka viņu atrastais un apšaudītais mērķis ir vissvarīgākais (visai iespējams, ka tā pat ir taisnība), bet artilēristam tomēr var būt pretējs viedoklis. Artilēristiem ļoti nepatīk mainīt mērķus, ja viņi uz kādu ir jau paspējuši notēmēt - tādējādi riskējot zaudēt abus, ja otrs mērķis pagūs laicīgi mainīt savu atrašanās vietu.
Gandrīz visos atlikušajos gadījumos artilērists varbūt tieši pašlaik jau tēmē uz jūsu mērķi, bet vēl nešauj. Augsta līmeņa artilērijai ir nepieciešams visai iespaidīgs laika posms, lai pagrieztos un precīzi notēmētu no liela attāluma - aptuveni 5 sekundes, lai pagrieztos, vēl 6 sekundes tēmēšanai un dažas sekundes, kuru laikā spēles serverim ir jāmēģina saprast - ko tad no viņa īsti grib, un visbeidzot - 2 līdz 3 sekundes, kuru laikā izšautā zalve sasniegs mērķi. Kopā tās ir aptuveni 15 sekundes, kas var likties kā mūžība, ja priekšā atrodas lielais ļaunais tanks, kas visiem spēkiem cenšas jūs noslaucīt no zemes virsas.
Īsumā: atklājiet ienaidnieku mērķus, dodiet artilērijai laiku notēmēt un centieties izvilināt pretinieka tankus no slēpņiem - ja esat drošs par artilērista atbalstu (varbūt piesolīta alus kaste līdzēs?).
Kāpēc mūsu artilērija nenodarīja nekādus bojājumus?
Ikviens, kurš ir spēlējis jau kādu laiku, noteikti ir kaut reizi kritis kaujā (vai cietis vairāk kā 1000 dzīvības punktu zaudējumus) no viena paša artilērista šāviena, turpretī citā kaujā ir pārdzīvojis pat vairāku minūšu ilgu nemitīgu apšaudi ar visai minimāliem bojājumiem. Tātad - daļa spēlētāju ir ļoti prasmīgi artilēristi un vai ik pēc pusminūtes novāc kādu, bet pārējie ir galīgie nūbi, kas nemāk trāpīt pat kūts sienā, pareizi? Nepareizi. Artilērija, it īpaši augstākajos līmeņos ir ļoti ļoti neprecīza (ar retiem izņēmumiem, kad tā ir tikai ļoti neprecīza) un uzņemas tādus mērķus, kur citi tanki netiek klāt. Pat perfekta notēmēšana uz klajā laukā mierīgi stāvošu tanku ne vienmēr vainagosies ar ideāliem rezultātiem - daži šāvieni nodarīs nopietnus bojājumus vairāku simtu punktu apmērām, citi trāpīs pa biezajām bruņām un tādējādi radītie bojājumi būs visai mazi, vēl citi pa ceļam apmaldīsies, izkaisīsies un tikai pakutinās pretinieku, savukārt vēl daži var vienkārši atlēkt atpakaļ. Un tad tam visam vidu ir tas ilgi gaidītais un ar komandas ovācijām uzņemtais nejaušais trāpījums pa vājo vietu, kas izraisa masīvus bojājumus. šādu trāpījumu dēļ ikviens baidās un ienīst artilēristus, tomēr ir jāatceras - tas var notikt arī tikai vienā no simts veiktajiem šāvieniem, un nav droši paredzama tā iespējamība (ar dažiem izņēmumiem, piemēram - pretinieka tanks pagriež vājāko pusi artilērijas virzienā). Trāpīt pa kustīgu mērķi vai tādu, kas atrodas aizsegā, ir pat vēl grūtāk (dažkārt ir gluži vienkāŗis neiespējami). Lielākā daļa spēlētāju vispār ignorēs šādus mērķus, kamēr vien neiestāsies labvēlīgāka situācija, bet tie, kuri tomēr mēģinās - lielākā daļa netrāpīs vismaz pusē gadījumu. To varētu paveikt vienīgi ar liela izmēra lādiņiem (200mm+, it īpaši ar zelta munīciju), pretējā gadījumā tā būs tikai resursu izšķiešana
Īsumā: negaidiet, ka katrs veiktais šāviens būs bam un gatavs - centieties izvilināt pretiniekus no slēpņiem, lai artilērija tos var vieglāk sasniegt (un artilēristam nav pie sevis jābubina mātes valodā par jūsu domāšanas līmeni).
Kāpēc mūsu artilērija nevienu nenogalināja?
Ja vien tas nenotika tāpēc, ka vispār nebija mērķu vai arī pietrūka veiksmes liktenīgajam šāvienam (skatīt augstāk) - varbūt pilnīga iznīcināšana nebūtu bijusi pati labākā doma. šaušana uz mērķi, kam ir vairs tikai daži dzīvības punkti, ir pamatīga munīcijas izšķērdēšana, ja turpat tuvumā ir kāds cits, kas to tāpat paveiks. Citiem vārdiem sakot - artilērista raidītā zalve pēc dažām gaisā pavadītām sekundēm var trāpīt vairs tikai vrakā (vai arī jūs būsiet iztērējis savu laiku, tēmējot uz kādu, kas tiek nošauts pašā degungalā). Dažreiz viena pretienieka iznīcināšana var būt gana svarīga, lai riskētu zaudēt zalvi, izsaukt uzbrukumu uz sevi un zaudēt iespēju trāpīt citiem mērķiem pārlādēšanas laikā, bet lielākā daļa gadījumu nav tādu.
Īsumā: lielākā daļa artilērista trāpījumi ir nodarīti nejaušības pēc, tāpēc nav iemesla satraukties - tā ir parasta parādība (artilērista trīcošās rokas?).
Kāpēc mūsu artilērija ir jau kritusi?
Varbūt tāpēc, ka tika atklāta un / vai iznīcināta? Pat, ja artilēriju nelikvidēja kāds skauts un bija iespēja aizlaisties tālu prom, tomēr artilēristiem ir nepieciešams pārvākties labu gabalu tālāk, pirms kāds cits skauts nav viņu atradis. Pret masīvu apšaudi var palīdzēt vietas maiņa ik pēc šāviena, tomēr tas ne vienmēr līdzēs - pretinieks var nejauši piemirst jūsu iepriekšējās pozcīijas un trāpīt jaunajās, it īpaši - ja tēmēšana netiek veikta ļoti rūpīgi. Lai kurš arī šāda veida cīņā uzvarētu, tas neko daudz neizteiks par kāda spējām kā par veiksmes uzsmaidīšanu (vairāk kā citās situācijās). Der atcerēties, ka tuvcīņā nodarbināti artilēristi nenodarīs pretiniekam nozīmīgus bojājumus un nekādā veidā nespēs palīdzēt komandai. Artilērija, kas spēj raidīt dažus labi notēmētus šāviņus un tiek novākta kaujas pirmo piecu minūšu laikā, ir daudz vērtīgāka kā tāda, kas visu kaujas laiku pavada, skatoties un meklējot iespējamos mēŗkus.
Īsumā: turiet tak tos sasodītos ienaidnieka skautus pa gabalu no savas bāzes (ja nē - artilērists ar jums vairs kārtis negribēs spēlēt)!
Artilērija tikko iezīmēja tanku man priekšā - ko tas nozīmē?
Tas ir atkarīgs no situācijas - visticamākais, ka artilērists pašlaik tēmē un tuvāko 10 sekunžu laikā veiks šāvienu. Turpiniet stāvēt aizsegā un ļaujiet viņam darīt savu darbu, kā arī atklājiet no jauna mērķi, ja tas pazūd, un TURIETIES PA GABALU no viņa. Vairākās kaujās ir nācies redzēt ģeniālus lēmumus nostāties priekšā mērķim, uz kuru tikko ir notēmēts, lai pats ciestu no lidojošās artilērijas zalves.
Dažkārt tas var nozīmēt arī kaut ko līdzīgu saucienam "izviliniet tak vienreiz viņu laukā no aizsega, lai varu apstrādāt!" vai "palīdziet man tikt galā ar to sasodīto skautu!" - ašs skatiens mini kartē parādīs, vai tas ir kāds no minētajiem gadījumiem.
Īsumā: tuvākajā laikā uz to tiks šauts - paturiet to redzamu, bet pats netuvojieties (ja vien nevēlaties priekšlaicīgi doties uz labākiem kaujas laukiem), tāpat arī varat izpelnīties pateicību (kuram gan mūsdienās nepatīk "pateicības"?) no artilērista par mērķa izvilināšan no slēpņa.
Kuram un kā vajadzētu aizsargāt artilēriju?
Ja palūkosieties ienaidnieka komandas virzienā un redzēsiet, ka labās aizsardzības un koordinētības dēļ nevarat ievainot lielāko daļu no tiem - varbūt tas ir arī jūsu pienākumos. Zema līmeņa vidējie tanki pret skautiem, zema līmeņa smagie tanki pret vidējiem tankiem (bet joprojām šaujot uz jebko, kas cenšas ielauzties) Tāpat arī nestāviet tieši priekšā artilērijai - parasti artilēristi visu vēro no putna lidojuma skatu punkta un var jūs nemaz nepamanīt. Noparkošanās tieši pretī 155mm ierocim nav gluži prātīga doma... tas var arī traucēt artilērijai pārvietoties, kā arī jums paredzētais ienaidnieka lādiņš trāpīt nabaga artilēristam. Tā vietā centieties nostāties vismaz 300m tālāk, lai jums būtu pietiekami daudz laika ieraudzīt un izšaut (vai vismaz izvilināt no slēpņa) skautus, pirms tie ierauga artilēriju.
Īsumā: zema līmeņa smagie un vidējie, vismaz trīs minikartes kvadrantu attālumā no artilērijas .
Kāpēc man vajadzētu palīdzēt artilērijai nejaušajās kaujās?
Tāpēc, ka tā ir iespēja saņemt pusi no pieredzes punktiem un kredītiem, pat īpaši nepiepūloties. Jo ilgāk izdzīvosiet un vairāk pretiniekus atklāsiet, jo vairāk pieredzes punktus un kredītus saņemsiet par veikto garu skrējienu. Galu galā - zaudējumu radīšana pretiniekam, pašam paliekot sveikam un veselam, ir tas, kas ir vissvarīgākais uzvarai.
Īsumā: jo tas atmaksāsies (atcerieties par kārtīm, alu un pateicībām... un varbūt artilērista draudzenei ir smuka māsa, ar kuru jūs iepazīstināt).
Lielākā daļa ir manis paša ātrumā veiktais tulkojums ar dažiem maznozīmīgiem labojumiem un papildinājumiem. Oriģinālraksts ir atrodams šeit.
Edited by andrusha13, 15 July 2012 - 01:40 PM.
Skorpions_LV
15 Jul 2012
Pareizāk būtu - nevis lode, bet gan šāviņš, kurš ar sakarsētas gāzu enerģijas palīdzību, no stobra resgaļa tiek stumts cauri stobram uz tā tievgali 
Kur viņš paliek? Laikam jau, viņš noteikti nepaliek stpbrā, bet gan aizlido kaut kur zilās tālēs
Edited by Skorpions_LV, 15 July 2012 - 10:34 AM.
Kur viņš paliek? Laikam jau, viņš noteikti nepaliek stpbrā, bet gan aizlido kaut kur zilās tālēs
Edited by Skorpions_LV, 15 July 2012 - 10:34 AM.
LV_KENTAURS
15 Jul 2012
Skorpions_LV, on 15 July 2012 - 10:13 AM, said:
Pareizāk būtu - nevis lode, bet gan šāviņš, kurš ar sakarsētas gāzu enerģijas palīdzību, no stobra resgaļa tiek stumts cauri stobram uz tā tievgali
Kur viņš paliek? Laikam jau, viņš noteikti nepaliek stpbrā, bet gan aizlido kaut kur zilās tālēs
Kur viņš paliek? Laikam jau, viņš noteikti nepaliek stpbrā, bet gan aizlido kaut kur zilās tālēs
Skorpions_LV
15 Jul 2012
LV_KENTAURS, on 15 July 2012 - 06:09 PM, said:
Var būt viņam ir ar lodēm, pa stobra galu lādējams gludstobra lielgabals...
šāviņa stabilitāti lidojuma laikā tiek nodrošināta ar stabilizācijas spārnu palīdzību un nevis ar paša šāviņa rotāciju lidojuma laikā, kā tas ir ar vitņu stobriem. Tas ļauj šāviņu raidīt precīzāk un tālāk, pluss izmantot tieši pjezo tipa uzpridzinātājus. (pjezo - tas ir tas pats efekts kas gāzes škiltāvā - elektriskā dzirkstele).
Gludstobra ieroči ļauj izmantot dažādas nozīmes munīcijas nogādī uz mērķi, bet ar vītņu strobriem ir neliela problēma, jo ne visu munīciju var izmantot.
Pārsvarā tiek izmantota kumulatīvā munīcija ar Pjezo vai SpidBack tipa uzspridzinātājiem. Tie ir kontakta uzspridzinātāji ar bāzes inicēšanu. Bet var tikt pielietota arī, dūmu, aizdedzinošā sastāva (uz baltā fosfora bāzes), Cargo tipa munīcija kas var saturēt, kā adatu, tā kājnieku mīnu pildījumu.
80-gados, sāka izmantot arī novājinātā urāna munīciju, kas tika izgatavotā kā zemkalibra ar alumīnijas un 2% urāna sakausējumu. Faktiski, tā ir paliela izmēra adata ar spārniņiem pie šāviņa baroletes. šāda adata rada kolosālu kinētisko enerģiju, kas cauršuj bruņu pat uz aktīvajām bruņu plāksnēm. Ja kumulatīvo efektu tā atvaira, tad novājinātā urāna munīciju tā nav spējīga atvairīt, jo nav detonācijas uz aktīvās bruņas plāksnēm.
Otrajā pasaules karā, pārsvarā tika izmantoti vītņustobri, bet ap 45-50 gadu, faktiski tie tika nomainīti uz gludstobra ieročiem.
Ja otrajā pasaules karā, munīcija tika inicēta - šķembu munīcija ar kontakta uzspridzinātājiem, bet bruņsitēja ar kontakt-inerces, tad pēc otrā pasaules kara, pateicoties tieši gludstobra ieročiem, varēja jau sākt izmantot uzspridzinātājus, kas tiek iedarbināti no priekšas, bet inicēti no bāzes.
Tāpēc man reizēm fascinē, kad spēlē ir tehnika kuru reāli sāka izmantot 50-70 gados, bet to stobri ir ar zemāku jaudu, nekā tankiem kas tika ražoti un izmantoti 40-50 gados. Neskatoties uz to, kad sprāgstvielas sastāvs ļoti būtiski atšķīrās.
80-gados, tanku munīcijā, bez kumulatīvajiem lādiņiem, tika izmantota arī metošā šķivja, jeb sakarsētās piles efekts. Tās caursišanas spējas ir daudz augstākas pa kumulatīvo ietekmi.
Starp citu, vācija bija vienīgā valsts otrajā pasaules karā, kas tanku munīcijā pārsvarā izmantoja uz Heksogēna (RDX) bāzes veidotu sprāgstvielu, bet visas pārējās valstis trotīlu vai maisījumus uz tās bāzes. Protams, kara beigās, kad resursi sāka aptrūkties, aizgāja arī lādiņi ar amonija nitrāta pildījumu, bet tas jau ir cits stāsts.
Jautājums: kur paliek lode pēc šāviena?
Te būs laba lasāmviela LV valodā:
http://www.naa.mil.l...1A27243741.ashx
punishersal
15 Jul 2012
Skorpions_LV, on 15 July 2012 - 07:40 PM, said:
Tāpēc man reizēm fascinē, kad spēlē ir tehnika kuru reāli sāka izmantot 50-70 gados, bet to stobri ir ar zemāku jaudu, nekā tankiem kas tika ražoti un izmantoti 40-50 gados. Neskatoties uz to, kad sprāgstvielas sastāvs ļoti būtiski atšķīrās.
Starp citu, paldies par lasāmvielu. Latviski tādu lietu īpaši daudz nav,
donMoa
15 Jul 2012
Paldies par postu Skorpions_LV, zināju par alumīnija-urāna lādiņiem un kas ir pjezo arī zinu.
Taču man likās, ka precizitātei tiek pielietoti tieši vītņstobri, esmu maldijies, paldies par info!
Taču man likās, ka precizitātei tiek pielietoti tieši vītņstobri, esmu maldijies, paldies par info!
Skorpions_LV
15 Jul 2012
punishersal, on 15 July 2012 - 07:55 PM, said:
Balanss, balanss un vēlreiz balanss.
Nu pagaidi! tagad tu saki - balans, balans un vēlreiz balans.... a kā ar to E-100 ātrumkārbu? Tur laikam vairāk nospēlēja kaut kādi mistiskie vēstures dati un nevis balans....
Ja reiz pieturamies pie vēstures, tad nu pieturamies pie tās, ja pie balansa, tad atmetam vēsturi un liekam balansu.
Šota tā WG politikā tur galīgi neŠtimē....
Te kaut kur viens gribēja apstrīdēja, kad friču 7,5 cm Šāviņi esot vājāki pa krievu 76 mm... jo redziet, krievam tas kalibrs esot ielāks... ok, tik atcerēsimies, kad krievam tie 76 mm bija pildīti ar vienu zapti, bet friča 7.5 cm ar citu - nedaudz niknāku zapti: http://maic.jmu.edu/ordata/mission.asp
Edited by Skorpions_LV, 15 July 2012 - 09:38 PM.
punishersal
15 Jul 2012
Esmu nedaudz lasījis un dzirdējis par tiem lādiņiem. Mazāks lādiņš arī var sniegt augstāku ātrumu, kas garantē augstāku cauršaušanu un novest pie augstākiem bojājumiem.
Par E-100 ātrumkārbu, tā kā tas tanks bija tikai shēmās, izņemot 1 korpusu kuru briti pārtvēra, ar to varēja izdarīt ko vien vēlējās. Daudziem vācu tankiem arī ir redzams, ka pats priekšējais ritenis (nezinu kā pareizi sauc) ir speciāli tāds, lai būtu kur aizķerties kāpurķēdei. Arī priekšā kāpurķēde ir nedaudz uz augšu. Cik saprotu, tad tas liecina par priekšējo ātrumkārbu. Savukārt par degšanu, cik esmu dzirdējis, WoT dzinējs nevar tā atdalīt ātrumkārbu kā atsevišķu moduli, kas arī izraisa degšanas.
Par E-100 ātrumkārbu, tā kā tas tanks bija tikai shēmās, izņemot 1 korpusu kuru briti pārtvēra, ar to varēja izdarīt ko vien vēlējās. Daudziem vācu tankiem arī ir redzams, ka pats priekšējais ritenis (nezinu kā pareizi sauc) ir speciāli tāds, lai būtu kur aizķerties kāpurķēdei. Arī priekšā kāpurķēde ir nedaudz uz augšu. Cik saprotu, tad tas liecina par priekšējo ātrumkārbu. Savukārt par degšanu, cik esmu dzirdējis, WoT dzinējs nevar tā atdalīt ātrumkārbu kā atsevišķu moduli, kas arī izraisa degšanas.
CaptainLatvia
16 Jul 2012
lieta taka manaij gaisenei, jo garaks stobrs, jo precizaks, labak caursit, tpc ka ir lielaks atrums, man taisniba?
punishersal
16 Jul 2012
CaptainLatvia, on 16 July 2012 - 07:49 AM, said:
lieta taka manaij gaisenei, jo garaks stobrs, jo precizaks, labak caursit, tpc ka ir lielaks atrums, man taisniba?
LV_KENTAURS
16 Jul 2012
Skorpions_LV, on 15 July 2012 - 07:40 PM, said:
emmmm... visi modernie tanki izmanto tieši gludstobra ieročus.
šāviņa stabilitāti lidojuma laikā tiek nodrošināta ar stabilizācijas spārnu palīdzību un nevis ar paša šāviņa rotāciju lidojuma laikā, kā tas ir ar vitņu stobriem. Tas ļauj šāviņu raidīt precīzāk un tālāk, pluss izmantot tieši pjezo tipa uzpridzinātājus. (pjezo - tas ir tas pats efekts kas gāzes škiltāvā - elektriskā dzirkstele).
Gludstobra ieroči ļauj izmantot dažādas nozīmes munīcijas nogādī uz mērķi, bet ar vītņu strobriem ir neliela problēma, jo ne visu munīciju var izmantot.
Pārsvarā tiek izmantota kumulatīvā munīcija ar Pjezo vai SpidBack tipa uzspridzinātājiem. Tie ir kontakta uzspridzinātāji ar bāzes inicēšanu. Bet var tikt pielietota arī, dūmu, aizdedzinošā sastāva (uz baltā fosfora bāzes), Cargo tipa munīcija kas var saturēt, kā adatu, tā kājnieku mīnu pildījumu.
80-gados, sāka izmantot arī novājinātā urāna munīciju, kas tika izgatavotā kā zemkalibra ar alumīnijas un 2% urāna sakausējumu. Faktiski, tā ir paliela izmēra adata ar spārniņiem pie šāviņa baroletes. šāda adata rada kolosālu kinētisko enerģiju, kas cauršuj bruņu pat uz aktīvajām bruņu plāksnēm. Ja kumulatīvo efektu tā atvaira, tad novājinātā urāna munīciju tā nav spējīga atvairīt, jo nav detonācijas uz aktīvās bruņas plāksnēm.
Otrajā pasaules karā, pārsvarā tika izmantoti vītņustobri, bet ap 45-50 gadu, faktiski tie tika nomainīti uz gludstobra ieročiem.
Ja otrajā pasaules karā, munīcija tika inicēta - šķembu munīcija ar kontakta uzspridzinātājiem, bet bruņsitēja ar kontakt-inerces, tad pēc otrā pasaules kara, pateicoties tieši gludstobra ieročiem, varēja jau sākt izmantot uzspridzinātājus, kas tiek iedarbināti no priekšas, bet inicēti no bāzes.
Tāpēc man reizēm fascinē, kad spēlē ir tehnika kuru reāli sāka izmantot 50-70 gados, bet to stobri ir ar zemāku jaudu, nekā tankiem kas tika ražoti un izmantoti 40-50 gados. Neskatoties uz to, kad sprāgstvielas sastāvs ļoti būtiski atšķīrās.
80-gados, tanku munīcijā, bez kumulatīvajiem lādiņiem, tika izmantota arī metošā šķivja, jeb sakarsētās piles efekts. Tās caursišanas spējas ir daudz augstākas pa kumulatīvo ietekmi.
Starp citu, vācija bija vienīgā valsts otrajā pasaules karā, kas tanku munīcijā pārsvarā izmantoja uz Heksogēna (RDX) bāzes veidotu sprāgstvielu, bet visas pārējās valstis trotīlu vai maisījumus uz tās bāzes. Protams, kara beigās, kad resursi sāka aptrūkties, aizgāja arī lādiņi ar amonija nitrāta pildījumu, bet tas jau ir cits stāsts.
Jautājums: kur paliek lode pēc šāviena?
Te būs laba lasāmviela LV valodā:
http://www.naa.mil.l...1A27243741.ashx
šāviņa stabilitāti lidojuma laikā tiek nodrošināta ar stabilizācijas spārnu palīdzību un nevis ar paša šāviņa rotāciju lidojuma laikā, kā tas ir ar vitņu stobriem. Tas ļauj šāviņu raidīt precīzāk un tālāk, pluss izmantot tieši pjezo tipa uzpridzinātājus. (pjezo - tas ir tas pats efekts kas gāzes škiltāvā - elektriskā dzirkstele).
Gludstobra ieroči ļauj izmantot dažādas nozīmes munīcijas nogādī uz mērķi, bet ar vītņu strobriem ir neliela problēma, jo ne visu munīciju var izmantot.
Pārsvarā tiek izmantota kumulatīvā munīcija ar Pjezo vai SpidBack tipa uzspridzinātājiem. Tie ir kontakta uzspridzinātāji ar bāzes inicēšanu. Bet var tikt pielietota arī, dūmu, aizdedzinošā sastāva (uz baltā fosfora bāzes), Cargo tipa munīcija kas var saturēt, kā adatu, tā kājnieku mīnu pildījumu.
80-gados, sāka izmantot arī novājinātā urāna munīciju, kas tika izgatavotā kā zemkalibra ar alumīnijas un 2% urāna sakausējumu. Faktiski, tā ir paliela izmēra adata ar spārniņiem pie šāviņa baroletes. šāda adata rada kolosālu kinētisko enerģiju, kas cauršuj bruņu pat uz aktīvajām bruņu plāksnēm. Ja kumulatīvo efektu tā atvaira, tad novājinātā urāna munīciju tā nav spējīga atvairīt, jo nav detonācijas uz aktīvās bruņas plāksnēm.
Otrajā pasaules karā, pārsvarā tika izmantoti vītņustobri, bet ap 45-50 gadu, faktiski tie tika nomainīti uz gludstobra ieročiem.
Ja otrajā pasaules karā, munīcija tika inicēta - šķembu munīcija ar kontakta uzspridzinātājiem, bet bruņsitēja ar kontakt-inerces, tad pēc otrā pasaules kara, pateicoties tieši gludstobra ieročiem, varēja jau sākt izmantot uzspridzinātājus, kas tiek iedarbināti no priekšas, bet inicēti no bāzes.
Tāpēc man reizēm fascinē, kad spēlē ir tehnika kuru reāli sāka izmantot 50-70 gados, bet to stobri ir ar zemāku jaudu, nekā tankiem kas tika ražoti un izmantoti 40-50 gados. Neskatoties uz to, kad sprāgstvielas sastāvs ļoti būtiski atšķīrās.
80-gados, tanku munīcijā, bez kumulatīvajiem lādiņiem, tika izmantota arī metošā šķivja, jeb sakarsētās piles efekts. Tās caursišanas spējas ir daudz augstākas pa kumulatīvo ietekmi.
Starp citu, vācija bija vienīgā valsts otrajā pasaules karā, kas tanku munīcijā pārsvarā izmantoja uz Heksogēna (RDX) bāzes veidotu sprāgstvielu, bet visas pārējās valstis trotīlu vai maisījumus uz tās bāzes. Protams, kara beigās, kad resursi sāka aptrūkties, aizgāja arī lādiņi ar amonija nitrāta pildījumu, bet tas jau ir cits stāsts.
Jautājums: kur paliek lode pēc šāviena?
Te būs laba lasāmviela LV valodā:
http://www.naa.mil.l...1A27243741.ashx
Tu par šādu runā? Es biju domājis šādu...
http://img3.www.spok...m-lielaks-3.jpg
Edited by LV_KENTAURS, 16 July 2012 - 01:11 PM.
Skorpions_LV
16 Jul 2012
punishersal, on 15 July 2012 - 11:21 PM, said:
Esmu nedaudz lasījis un dzirdējis par tiem lādiņiem. Mazāks lādiņš arī var sniegt augstāku ātrumu, kas garantē augstāku cauršaušanu un novest pie augstākiem bojājumiem.
Da ne gluži!
Mazāks un smalkāks duramais, ne vienmēr izraisīs lielākus bojājumus, nekā strupāks un resnāks duramais. Ja es tev ieduršu ar adatu un naglu, tad kas tev būs bīstamāks?
Jo mazāks kalibra lādiņš, jo viņš ir nestabilāks un pakļauts vairāk rikošetiem. Viņam piemīt daudz mazāk kinētiskās enerģijas, lai pēc bruņu caursišanas tas spētu veikt savu graujošo spēku.
Jā, mazākam kalibram ir vieglāk izgrauzties cauri bruņai, nekā lielāka izmēra kalibram, bet tad vēl ir jautājums - vai pēc izgraušanās, tas radīs pietiekamus bojājumus. Pielietojot zemkalibra munīciju, ir labi jāzina - pa kurieni tēmēt, lai radītu pietiekami lielu ietekmi uz mērķi.
Ja tu izšausi uz dullo, tad var gadīties,kad pēc vienas bruņas caursišanas, tas izlido cauri tanka salonam un pa otru galu iziet ārā. Neko vairāk pa papildus ventilāciju salonam tu nenodarīsi.
...nu labi, varbūt ar kādu korpusa šķembas gabaliņu ievainosi kādu.. bet tas nebūs nopietni.Te ir interesants video par lodes ietekmi:
http://tankadroms.do...g/2012-05-05-69
Vairums gadījumos, tanku ekipāža iet bojā, nevis no tiešajiem trāpījumiem pa viņiem, bet gan no pārspiediena kas rodas tanka salona iekšpusē. Tieši pārspiediens ir tas, kas nogalina ekipāžu. Pāspiedienu var radīt ar kumulatīvo, vai metošā šķivja efektu.
Visiem modernajiem tankiem, salona spiediens ir nedaudz lielāks, nekā tāds tas ir ap tanku. tas tiek darīts tāpēc, lai neļautu tanka salonā nonākt indīgajām vielām, dūmiem un citiem kaitīgiem elementiem, kas var kaitēt ekipāžu. Un tagad iedomājies, kad tu tai konservu bundžai, kurai ir jau kaut kāds spiediens, pieliec klāt vēl lielāku spiedienu....
punishersal, on 15 July 2012 - 11:21 PM, said:
Par E-100 ātrumkārbu, tā kā tas tanks bija tikai shēmās, izņemot 1 korpusu kuru briti pārtvēra, ar to varēja izdarīt ko vien vēlējās. Daudziem vācu tankiem arī ir redzams, ka pats priekšējais ritenis (nezinu kā pareizi sauc) ir speciāli tāds, lai būtu kur aizķerties kāpurķēdei. Arī priekšā kāpurķēde ir nedaudz uz augšu. Cik saprotu, tad tas liecina par priekšējo ātrumkārbu. Savukārt par degšanu, cik esmu dzirdējis, WoT dzinējs nevar tā atdalīt ātrumkārbu kā atsevišķu moduli, kas arī izraisa degšanas.
Golfiņam arī ir priekšējā piedziņa, bet tas nenozīmē, kad viņa ātrumkārbai ir jāatrodas kaut kur starp radiatoru un kloķvārpstu....
Visiem tankiem (mūsdienu) ir priekšējā piedziņa, jo masu ir vieglāk vilkt, nekā stumt. Kāpurķēdes uz augšu ir tāpēc, lai būtu vieglāk pārvarēt šķēršļus un nekas vairāk.
Es nezinu, no kurienes WG ir radījusi mītu,kad, ja ātrumkārba ir priekšā, tad tā vairāk aizdegsies.
Vācietim tā kārba bija priekšā, jo tā tas bija konstruktīvi ērtāk. Tas ir viens! Otrs, kārba deva papildus aizsardzību ekipāžai. Faktiski, ekipāža sēdēja aiz vēl viena alumīnija kluča, kuram pirms tam priekšā ir bruņa....
No WG teorijas izriet,kad mūsdienu visi modernie tanki deg kā lāpas!
Pārsvarā, visiem šodienas modernajiem tankiem, tā dzinējs ir izvietots priekšā. priekšā tas tiek likts speciāli,lai būtu papildus aizsardzība ekipāžai no zemkalibra munīcijas (Armor Pirsing). šāda konstrukcija ļauj arī nedaudz tankus unitirizēt (apvienot dažāda nozīmes uzdevumus vienā). Ja reiz dzinējs ir priekšā, tad tā aizmugurē atbrīvojas papildus vieta sauszemes desantam - ap 5-6 cilvēkiem. Tādējādi, tanks kļūst, jau pa daudz nozīmes kaujas mašīnu, ar kuras palīdzību var nogādājot kājniekus tieši kaujas laukā. Ko arī Izraēlas armija ir izdarījusi ar savu tanku "Merkava"
Edited by Skorpions_LV, 16 July 2012 - 01:46 PM.
punishersal
16 Jul 2012
Vispār Abramsam un Leopardam dzinējs ir aizmugurē. Par Merkavu esmu dzirdējis un par tās dzinēju kā papildus bruņas. Viņiem cilvēki svarīgāki nekā tanks.
Par vācu tanku ātrumkārbu atkal. Kā jau teicu, tie tanki pārsvarā eksistēja tikai shēmās (izņemot vienu E-100 korpusa daļu) un ar viņiem var darīt ko vien grib.
Par vācu tanku ātrumkārbu atkal. Kā jau teicu, tie tanki pārsvarā eksistēja tikai shēmās (izņemot vienu E-100 korpusa daļu) un ar viņiem var darīt ko vien grib.
LV_KENTAURS
16 Jul 2012
Skorpions_LV
Ir daži feili, bet šodien slinkums oponēt...
Edited by LV_KENTAURS, 16 July 2012 - 03:33 PM.
Ir daži feili, bet šodien slinkums oponēt...
Edited by LV_KENTAURS, 16 July 2012 - 03:33 PM.
kalts_LV
17 Jul 2012
Skorpion tu smagi kļūdies, mūsdienu tankiem(piemēram M1 Abrams un leopard 2a6) motors ar visu kārbu ir aizmugurē. http://en.wikipedia....2_Triebwerk.jpg http://en.wikipedia....nd_M1_tank.JPEG
